AIVA
Reiz senos laikos…
Jā, tieši tā. Jo visi stāsti sākas ar “reiz” – arī mans.
Studēju psiholoģiju,kādā lekcijā par darbu ar onkoloģijas pacientiem sapratu – šis nav mans ceļš. Es nevēlos būt klasisks psihoterapeits.
Es vēlos ieraudzīt cilvēku dziļāk, plašāk, bez robežām un diagnozēm.
Aizgāju prom.
Dzīve iegrieza mani citā virpulī – modeļu aģentūra, ballītes, ārējās laimes spozmes ziepju burbulis. Tas pārsprāga…es devos tālāk.
Kad vienas durvis aizveras, citas atveras – un caur tām ienāca divas lielas mīlestības. Viena – cilvēks, mans pirmais vīrs. Otra – ēteriskās eļļas. Tās mani apbūra, ievelkot maģiskā pasaulē, kur smaržas ir atslēga uz dvēseli. Mācījos no labākajiem – Latvijā, Krievijā, meklēju zināšanas, tērēju visu naudu nevis kleitām, bet ēteriskām eļļām - īrisam, rozei, sandalkokam. Smaržoju. Runāju ar aromātiem. Tie atbildēja.
Pabeidzu kosmētiķus ar izcilību, mans klientu loks auga. Darbs man sagādāja patiesu gandarījumu.
Un tad atkal jauni apvāršņi, jauna mīlestība – Portugāle. Atlantijas okeāns, klinšainie krasti, eikaliptu meži, apelsīnziedi, mimozas. Ieslīgām restorānu biznesā, bet pēc trim gadiem dvēsele sauca atpakaļ. Es atgriezos pie savas smaržu pasaules, savām uzticamajām klientēm un dzimtās, skaistās Latvijas.
Un visam pāri – dziļākā kaisle uz izziņu. Kas es esmu? Kas ir cilvēks? No kurienes mēs nākam? Kurp ejam?
Lasīju. Meklēju. Apmeklēju seminārus, kur dažkārt jutos sveša, bet zināju – manējie mani atradīs. Un tā arī notika.
Tad nāca Šamaniskais ceļš. Augu medicīna. Simtiem ceremoniju, dvēseles ceļojumu, atklāsmju un sastapšanos ar Sakrālo Ēnu. Tumšie skolotāji. Atkarības. Pieņemšana. Atdzimšana.
Un galu galā – Brīvība.
Tagad es atlaižu visu, ko zinu. Esmu atvērta. Es saslēdzos ar Visuma informatīvo lauku, Augsāko Es, un ļaujos straumei. Aromāti stāsta jaunus stāstus. Skaņa vibrē caur mani un maina matēriju. Doma pārvēršas ziedā. Un es zinu – kā.
Gari…īsumā. Es laimīga - ar to dalos, Tu kļūsti laimīgāka, laimīgāks un ar to dalies. Un tā šī gaisma izplešas.
Tā es satieku brīnišķīgus cilvēkus, kuri ir gatavi iet savu ceļu.
Un tā dzimst ESME - uzskaņoties, piepildīties un vienlaikus būt arvien no jauna atvērtai - viegli.
ESMĒ- es atlaižu sevi. Es esmu.
Atklājot jaunus horizontus savā dziļumā, būt plaši - savā ESMĒ. Visi pretstati savienojas vienā - manā kodolā - Mīlestībā. Esības essence - radīšanas prieks. Dalīšanās prieks.
Aicināta un aicināts ESMĒ. Esības Skasistuma Mīlestības Essencē!